SEVIS TRŪKUMS.
Sestdienas skumju skābi
saēstais ģīmis
tecina asaru kandžu.
Pār pieri domas līst..
Rokas ieliktas izlietnē,
sirds stikla kastē,lai dzīst.
Pažobele man dziesmu dzied,
Sērīgi skaistu un tīru.
Man kaut kā trūkst...
Tā esmu es...
Un man sevis trūkst...
| Viedokļi par dzejoli |
| Sharmantais |
2008-04-07 09:12 |
| Pavasaris. Varbūt vīrieša trūkums organismā... |
| Vejslota |
2008-04-07 09:25 |
| Mosties- ir pirmdiena! |
| anina |
2008-04-07 14:08 |
Sevi pazaudēt viegli, bet atrast ir grūtāk, bet ja jau esi sapratusi, ka
apmaldījusies esi, tas jau 1. solis atrašnā. Tā tik turpini un viss būs labi!!!:)) |
| Minelli |
2008-04-07 14:32 |
| man patika! Jo dažkārt jau jūtamies, kā sevi pazaudējuši........... |
| Vikinja |
2008-04-07 16:48 |
| Ļoti skaisti un saturiski:) |
| klusaisMiileetaajs |
2008-04-07 18:31 |
Neraksti tik skumji! Tas tikai priecina citas dzejnieces, ka kādai ir čābiski. Tāpat
Tu esi vissmukākā! :))) |
| Vejslota |
2008-04-07 21:07 |
| Kāds gods saukties par dzejnieci... khm! :p :D |
| planeeta |
2008-04-07 21:23 |
| Abet labi uzrakstīts, man patika vārdu izvēle.:) |
| mistik |
2008-04-07 22:30 |
| Man arī patika! |
| albatrose |
2008-04-08 18:41 |
| Spēcīgi vārdi. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!