Laimes skartie

autors: Vikinja [dzejoļi]

nodreb sirds, krītošā zvaigznē vēstījums mīt
pusnakts pļavā kā gan atrast zvaigzni to?
iebrist basām kājām, lēnām lejup slīgt
lūpu glāstiem miglas tinumos rasu tvert,
drebošiem pirkstiem lūgt pēc veldzes,
zvaigznes versme nakts tumsu rītausmā vērš
Tu un Es, vēstījuma un laimes skarti!! :):)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2008-04-05 08:44
Ja satiksi klM, tad nāksies rakstīt tikpat izjustu balādi tikai ar virsrakstu;"Nelaimes skartie". klM, gan pagaidām, jau trešo nedēļu smeļ saules gaismu, brīžam pat vemdams.
FAETONS	2008-04-05 09:02
PLP taisnība- es ari redzēju klM tādu.Cik neglīti! Dzejolis gan labs.
exizeaar	2008-04-05 09:38
Krīt zvaigzne un vēlies, lai vēl viena krīt- Un raugi- jau zvaigžņu lietus sāk līt- Un vēstījumi uz sirdīm kā upe slīd, Un pļavā kā pienenes basu kāju jūra jau mīt... Labrīt! :) (P.S. Vikinja(s) dzejolis skaists- smalki emocionāls, ļoti romantisks- man patika ) :))
Vikinja	2008-04-05 13:11
>>>exizeaar mmm .. Tavos vārdos pavasaris smaržo :):), skaisti:):)
pagaliite	2008-04-05 15:41
acis neredz, bet sirds droši jūt, kā pie zvaigznes ar svarīgo vēsti var kļūt:)
klusaisMiileetaajs	2008-04-05 17:26
PLP ar Fanteonu lai divatā pārspriež dzīves grūtības, bet mēs pārējie priecāsimies par jauko dzejoli. :)))
tavssargs	2008-04-05 19:32
Labs dzejolis. It sevišķi pēdējā rinda, par ko es tev aizsūtīšu grāmatu par karu!
Vikinja	2008-04-05 20:54
>>>tavssargs tik daudzi komentu lasītāji redzēja Tavu solījumu, tā kā Tev būs jāsūta, gribi vai nē!! Jo solījumi jāpilda, lai spodrinātu Tava mundiera godu!!
vanadziene	2008-04-05 23:33
Ak, kā cilvēkam gribas ticēt brīnumam...!
mistik	2008-04-06 00:06
Ļoti romantisks un jauks!
GedertsPiebriedis	2008-04-06 19:22
Galīgi apreibusī dzejniece nakts vidū iemaldās kādā pļavā, bet tur uznāk tāda paģiru slāpē, ka vai ar mēli zāle jālaiza! Bet laikam jau tomēr dzejniece rītausmu sagaidīja, jo citādi taču mēs nevarētu lasīt šo jauko dzejolīti.
bastians07	2008-04-07 00:50
Es gribētu Tevī,caur pavasari ieplūst...Lai Tu izietu no ziemas pamestajiem krastiem, Tu un Es vairs nebūsim Vakarējie,aukstuma skartie! P.S. Es tā ilgojos atdot to, kas manī dzimst ar katra pavasara atnākšanu, katram savā laikā jāatrod sava, palu ūdeņu Gultne! Vai tu jau atradi,Mazā?
ahma	2008-04-07 20:01
Piekrītu mistik:)!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!