***

autors: Anita111 [dzejoļi]

***

Mans maigums, tevi nesasniedzis, atgriežas mājās.
Ņemu klēpī un loloju viņu. Noauju sabristās kājas.
Cerības sēž uz mana pleca un krāsainus burbuļus pūš.
Viņas gan nekur neiešot, un vispār - tāds esot mans mūžs...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
navmiera	2008-04-05 03:06
skaista Tu esi, Anita ,krāsainu burbuļu mākonī un maigā sievišķībā tērpusies
Plaanpraatinjsh	2008-04-05 08:50
Tas jau laikam domāts TS, kad atgriezies no lauku mācībām poligonā.
kaijaa	2008-04-05 11:26
:) baloži aizlido pastkaste ciet vēstule noskumusi mazliet
malva	2008-04-05 14:30
*
klusaisMiileetaajs	2008-04-05 17:14
Jā, jā! Šitais točno par tavssargu. :))
tavssargs	2008-04-05 19:34
Man pietiek ar pulka komandiera izrādītajām rūpēm.
mistik	2008-04-05 22:54
Skaisti!! Tiešām ļoti skaista noskaņa!
vanadziene	2008-04-05 23:12
Sievietes sūtība ir kādu mīļot, lutināt, auklēt, par kādu rūpēties...:)Ko lai dara, ja lemts piedzimt par sievieti!
lauvene4	2008-04-05 23:21
cerīgs:)
GedertsPiebriedis	2008-04-06 19:25
Dzejoļa nosaukums varētu būt "Maigums klēpī." Atvainojos.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!