Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Skola

Man mācības nemaz,
Vairs nesanāk kā gribās.
Es bastoju par daudz,
Man ārā iet vien tīkās.

Man učenes tik pras`,
Un čust vai visās ausīs.
Ka mīļais ko tik slinks,
Pie savas galvas gaišās.

Bet ko lai saku es,
Ja nesanāk kā gribās.
Ja viņas pras` par daudz,
un ārā laiks tik jauks.

Un ko lai atbildu,
Ja viņas sauc tik vienu,
Ka esot es tik slinks,
Kauč pārspēt var ikvienu.

Bet varbūt nevaru,
Bet varbūt nespēju,
Bet varbūt slinkoju,
Bet varbūt arī ne tā.

Bet varbūt es nemaz,
Neesmu vainīgs pie tā,
Bet visa vaina ir,
Tai likteņlēmējpirkstā.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-27 16:01 
:)) Mja, izpausmes veids apsveicams, saturs, neapšaubāmi, infantils.
 pooh  2004-05-27 16:16 
O-Z
 ciicja  2005-01-25 19:25 
eeee, nu slinkums jau ir nepaarspeejams jaa
 betucjaaa  2015-09-27 15:36 
Perfekts :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?