Saruna

ar Tevi bieži domās sarunājos
par to kā būtu bijis stāstu
par to kā iet, kas notiek
ka pietrūkst Tevis klāstu

jau ziema savu rīmi nodziedāja
trauc pavasaris pelēcību dzēst
skan dzērvju mājup atgriešanās dziesma
un saule savu siltumu ikvienam dāvāt steidz

par mani neraizējies, gan būs labi
to saku asaras ar smiekliem maisot
es daru tā kā Tu man toreiz teici
un nepārstāju sevi šajā dzīvē meklēt

drīz beigsies dabas atdzimšanas laiks
un vasara ar ziedu smaržu reibinās
nāks atkal rudens visu peļķēs bradāt
un ziema visu grēkus baltām segām klās

Tu dusi saldi mana mīļā draudzenīte
par mani raizēties jau nava vērts
tik žel, ka mūža ceļš Tavs izbeidzās tik agri
un soļi tagad veļu valstī skan

es zinu, ka Tavs kaps tiek svaigiem ziediem klāts
un atvadas māj sveču liesmu mēles
šai saulē tikties nu jau vairs nav lemts
bet neizbēgams ir tas laiks kad Dieva dārzos satiksimies