žņaugtuvē...

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Tevi sapīšu savos gredzenos.
Tev apkārt visa apvīšos.
Tevi žņaudzīšu, murcīšu, spaidīšu,
Tavu mēli savā mutē gaidīšu.
Tevi spiedīšu, glaudīšu, sažņaugšu,
Ar augumu savu aptīšu.
Es tevi dabūšu, dabūšu!
Es tevi dzīvu iegūšu!
Es tevi aprīšu, košļāšu!
Pa laikam pat laukā izšpļaušu.
Es tava Boa vijīgā,
Es tava sieviete - rijīgā!
Tu būsi un paliksi mans,
Vai lidotājs , zinātnieks , gans.
Tik man , tik man, tik man,
Ir tiesības tevi paturēt gan..
Un svešās čūskas, nenāciet,
Manu vīrieti nerijiet!
Es, špļaušu, speršu , kodīšu!
Jūs netiklās čūskas , sodīšu..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2008-04-02 15:52
Oh, kā iejuties, tāda ekspresija - nenāc klāt! Abet nu ļoti labs, ļoti.:))
klusaisMiileetaajs	2008-04-02 16:57
Dievs ar Tevi, Sursi!:))
Susurlacic	2008-04-02 17:01
Paldies KlM !.. Dievs ar mani, bet..... ar draugiem pats tikšu galā :)):))
vanadziene	2008-04-02 19:31
Susurlācīt, cik daudzas tad tevi ir rijušas, zelējušas un kožļājušas? Dzīvs tak vēl esi!!! Var pat, nelasot dzejoli, pēc nosaukuma identificēt autoru! :)
ahma	2008-04-02 19:37
Skat,ka vīrieti pašu vēl nesakož...nebūs tik daudz liekas enerģijas par velti jātērē:)!
Vejslota	2008-04-02 20:28
Man patīk lasīt pirmās 10 rindiņas un iedvesmo, ja par mani tā domātu mans... vējš... :)
mistik	2008-04-02 21:42
Ak, jel!! Kādas kaislības!!Dikti agresīva Tev tā lācene!! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!