Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nav laika

Nav laika!
Nav laika...
Žēlojies atkal,
Mēli izkāris, skrienot
Kā suns savai astei pakaļ.
Iedzen jel naglu
Pulksteņa pendelē,
Un piecos pēc pusdienas
Mēteli pakar –
Lai stāv līdz rītam.
Tu tikmēr
Paskaties apkārt
Acīm platām,
Brīnumu apzeltītām.

Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-04-02 07:58 
...Ja tu šitā nedarīsi,
Brīnumus tad neredzēsi! :p
 exizeaar  2008-04-02 10:22 
...dang, dang, dang. Tā, nagla tā kā būtu iedzīta. Kur tas sasodītais mētelis atkal
aizklīdis?! ..Ā! Mugurā! ..Labs ir -jāpiemēra, kā karājas... nu neko -normaļno!..
šitā līdz pieciem mēs ar mēteli varētu pakarāties... :D
 planeeta  2008-04-02 10:41 
Vajag apstāties un atslābt.:))
 klusaisMiileetaajs  2008-04-02 16:59 
Ienāk ziemas mētelis,
Slapju kurpju pāris.
Tikko bija rudenis,
Klāt jau
pavasāris!
(NSRD) :))
 mistik  2008-04-02 21:37 
Nost ar mēteļiem pavasarī!!!
 radieto  2008-04-02 21:37 
Lai svētīts tas brīdis, kad apturēts laiks!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?