-Atmiņas-

Kā sēras atmiņas plūst upe,
Un krasti sevī sāpes glabā,
Ar akmeņiem,kam mājas šeit,
Kad kājas upes gultni skar..

Kūp manas žēlās atmiņas,
No namu klusajiem jumtiem,
Kāds bērniņš gauži noraugas,
Cik apkārt viss ir klusi..

Vējš dzenā pelēkās smiltis,
Un pasauli dūmakā tin,
Šīs smiltis aizsedz tev ceļu,
Un klusi sedz soļus kurus tu min...

Ik brīdi sabrūk tas ceļš,
Tas ceļš uz kura tu soļus liec,
Pēc laika tev vairs nav elpas,
Paliec tur kur atmiņas savus kokus liec..

Kā sēras atmiņas čukst vējš,
Un pār galvu tumsa savus soļus min,
Ar lietus lāsēm,kam sāpju daudz..
Kas kājas peļķu gultni skar...