Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Maņģenes mežabrāļa dziesma
Atkal klusu meža taku brienu
Viens. Tik viens, cik vispār viens var būt. Kopā dzīves pavedienus sienu – Tikai mezgli, tālu nenokļūt. Dziediet, vēji, dziesmu manā vietā!- Es uz celma esmu apsēdies. Atmiņā kā vecā, caurā sietā Kaut kas lielāks laikam aizķēries. Kas es esmu, kas es esmu bijis? Vai man kauns ir sevī raudzīties? Vai par maz es sviedrus esmu rijis, Ja tik grūti tagad piecelties? Latvija, mēs tagad esam brīvi! Liels paldies par to, ko Tu mums devi! Gulagā mēs mirām kolektīvi, Tagad mirstam katrs pats par sevi. Sirmai eglei palūgšu ar smaidu As’ru vietā čiekuri lai birst! Kāda vella pēc lai tagad vaidu! – Labāk krūmos ielīdīšu ... palasīt sēnes...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|