Pārdomas

autors: saharins [dzejoļi]

Es savu domu pavedienus aužu,
Vai cilpas siet, vai tīklus, nav man jausmas,
Bet manā iztēlē tāds daudzums ļaužu
Ir nomaitāts, ka mani pārņem šausmas.

Par izdarīto diezin vai es kliegšu,
Jo kurls nav tas, kurš tiesu spriež un paļā.
Bet tos, kas riebj man, arī turpmāk žmiegšu
Es, kaut vai domās tiekot no tiem vaļā!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ciglis	2008-03-28 15:23
Žurnālista instikts laužas uz āru! Interesants dzejolis.
tavssargs	2008-03-28 17:25
Tu laikam NKVD dienēji, ko?
dalii7	2008-03-28 21:59
domās tikt vaļā visgrūtāk ir!
Vejslota	2008-03-28 22:05
Mjā.. Planēta nejustu, ja kādi 20% cilvēces tiktu iznīcināti... :(
klusaisMiileetaajs	2008-03-28 22:25
Vai es arī esmu viens no tiem, ko taisies žmiegt..?
exizeaar	2008-03-29 00:48
...spriežot pēc šī vērienīgā slaktiņa apraksta, mēs te lielākā daļa laikam jau esam modelēti līķi :( ...derētu atrast kādu, kurš tādā pat stilā nodarbojas ar augšāmcelšanu - ...saharin, vai Tev tur tie riebekļi no kāda stūra nenāk atkal atpakaļ? ...(kaut kur tajā pusē tas augšāmcēlējs varētu būt meklējams...):D
GedertsPiebriedis	2008-03-29 19:10
dzejolis par baigo škrobi.
linkoln	2008-03-31 20:25
Neesi atriebīgs (ga)! :)) Bet patika gan doma, gan dzejoļa stils!!!
albatrose	2008-03-31 22:12
Uz atskaņām es meistars vieds, kurš nesaprot, ka manas rindas - bieds!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!