Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tiklā netikle

Par kādu dvēseli pazudušu
Dzied dvēselīte
aizlūzušā balsī
Un dur
Un sit
Un plēš
Tas vecais sado mazo
Bez pletnes
Knaiblēm
Adātām
Tik sms
Es gribētu,
lai reizēm aizkrīt ausis.
Par kādu dvēselīti pazudušu......
smeldz, tik
sasodīti smeldz
kad tiklā netikle
ar asarām
vien slacīt
var akmeņos
un šķembās
sprēgājušas kājas.
Viedokļi par dzejoli
 liade  2008-03-28 04:39 
nesapratu iisti, bet ljoti smeldziigi un emocionaali
 klusaisMiileetaajs  2008-03-28 06:56 
Domāju, ka varēs lasīt par zirnekļiem vai zivīm, bet no tā visa tik vien bija kā
tīkli. :))
 kollin  2008-03-28 08:18 
nu nezinu, kaut kas man šajā visā nepatika...
 tavssargs  2008-03-28 17:34 
Partizāņiem ir grūti, jā...
 Atspere88  2008-03-29 23:32 
Sprēgā kājas tad,ja tās nekopj!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?