...mirkli
Reiz mūžā manā
Diena dzims,
Kas sirdij manai
Klausīs.
Tā dzīves būs vērta,
Kad sirds būs kā vētra,
Kas aizraus sev līdz
Sen ilgoto sirdi.
Es jau to jūtu,
Tā vētra jau sirdī,
Un pieaug ik brīdi,
Ik katru mirkli.
| Viedokļi par dzejoli |
| piala |
2008-03-27 14:00 |
| Galvenais - cerēt,tad jau viss būs. |
| konditore |
2008-03-27 16:45 |
| "No dzirksteles iedegsies liesma..." |
| kaijaa |
2008-03-27 18:53 |
mazliet tā kā no lozungu operas... Vispār, CT, tie tavi senākie, tie kādreizējie,
vairāk aizkustināja, daži pat ļoti :) |
| GedertsPiebriedis |
2008-03-27 19:45 |
Dzejnieks intuitīvi jūt, ka pavisam drīz pienāks brīdis, kad viņam svinīgi piešķirs
Latvijas Nopelniem bagātā Dzejnieka goda nosaukumu, ko viņam viss oho dzejas mīļotāju
kolektīvs no sirds arī novēl! |
| mistik |
2008-03-27 21:48 |
| Galvenais, lai vētra nenones jumtu!! Pārējais ir dzīves sīkumi!! |
| klusaisMiileetaajs |
2008-03-28 06:58 |
| Pareizi, mistik! Ja jumts sāk braukt, tad ir sūdi galīgie un dzeja pie pakaļas. :( |
| saulainaa |
2008-03-28 07:24 |
| Manuprāt, tad tik visvētrainākā dzeja plauks...ģeniālā... |
| kollin |
2008-03-28 08:20 |
| Man izlasījās tāds neveikls, atvainojos... |
| tavssargs |
2008-03-28 17:35 |
| Taisies gāzt Latvijas likumīgo valdību, ko..? :( |
| skarleta28 |
2008-03-30 14:35 |
| interesants...... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!