Vispār mans. Bet rosināja ielikt Lauvenes iepriekšējais dzejolis :)

autors: kaijaa [dzejoļi]

Ak, nepiedod, vai dzirdi,
Manu rūsgano āža kāju
Un to, ka, izkratot sirdi,
Par spārniem ij nedomāju.

Ak, nepiedod pelēko asti
Un radziņus saskrullētos,
Kad spārni ir nesaprasti
Un dvēsele nemīlēta.

Ak, nepiedod mani pašu...
Tu zini – man ir viss,
Lai mūžam nepaliktu
Es tikai klibs eņģelis.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lauvene4	2008-03-27 14:24
ak,kaijaa:)
GedertsPiebriedis	2008-03-27 19:55
Dzejniece ne par ko negrib doties uz kosmētisko operāciju, lai vismaz kaut kā uzlabotu savu ārējo izskatu, bet tā vietā uzveļ vainu uz saviem līdzcilvēkiem.
mistik	2008-03-27 21:45
Bravo Kaijai!!!
klusaisMiileetaajs	2008-03-28 07:01
Bravo mistik! :))
kollin	2008-03-28 08:22
Hm, interesants!:)))
tavssargs	2008-03-28 17:37
Visus diversantus pie sienas!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!