sargeņģels

no sava sargeņģeļa kraties vaļā
cik burvīgs tumši sarkans rags tev spīd
un ierauj blīvu tumsasstaru spēlē
kas melnu ēnu veidā pāri krīt

kam eņģels vairs kam viss kas nācis grūti
ja tagad viegli ja pie kājām viss
uz debesīm tu atpakaļ to sūti
pie kājas sabradātās debesis

tik vieglu roku apvārsni pret bedri
tavs domu metiens trako gandarīts
bet drošās stingrās zemeskārtu saites
uz tavu pusi arvien vairāk stīdz

tāds tādu pievelk smaga kārta klāsies
pa saujai irdenai līdz iegruvums
pa virsu mierīgi viss līdzināsies
bet sargeņģels jau kur tas laiks ar mums