Uz brīdi vienam

autors: kaijaa [dzejoļi]

Palikt vienam
uz brīdi
un atļauties basam būt,
novilkt kurpes un cepures –
par tīrradni kļūt.

Sajust,
kā vakars smaržo,
pa lāsei, pa pilienam vien
kad saule aiz apkakles jūrai
aizpil un tālāk brien.

Palikt tik vienam,
lai sadzirdēt var,
kā nosirmo kadiķa oga
un kāda doma klusi
aizmūžu skar…

Palikt vienam
uz brīdi.
Un nebūt
vientuļam...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
forele	2008-03-26 11:09
Brīnišķīgi izteikta vienkārša doma (vismaz tā es to uztvēru).
dss	2008-03-26 16:09
Lūk,šis ir kaut kas lielisks.
Vikinja	2008-03-26 18:11
Kā man patika!!!! :):)
kaijaa	2008-03-26 18:39
paldies, un doma tiešām vienkārša, tā ir :)
mistik	2008-03-26 21:33
Patika ļoti!
radieto	2008-03-26 21:42
Ļoti pietrūkst tā vienatnes brīža, lai ieskatītos un ieklausītos. Arī sevī.
klusaisMiileetaajs	2008-03-26 22:00
Klusumā ir labi, jā! :))
lauvene4	2008-03-26 23:43
Pievienojos radieto.Arī man to brīžu krietni par maz.
puuce_puuce	2008-03-27 07:18
Jauki :))
golfiste	2008-03-27 12:33
Brīnišķigi! Palikt vienai un nejusties vientuļai, kaut man tā izdotos...
kollin	2008-03-28 08:35
Super, paldies!:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!