Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Manas bērnības mežs
Es draudzējies esmu ar nārām
Un kopā ar meža veci Par pasaulēm tuvām un tālām Esmu pļāpājis, dedzinot sveci Man rados bija ragana veca Kas koka dobumā mita Divi rūķīši plecu pie pleca Ar viņu vakaros zolīti sita Kāds pūķis man maisās pa kājām Kad rudenī sēņot es eju Kā suns, kurš padzīts no mājām Viņš smilkst un grib laizīt man seju Tas ir manas bērnības mežs Manas pasaku upes krastos Kur kokos dzied saules vējš Un Jautrais Rodžers plīv mastā Bet bērnība sen jau ir garām Un dzīves straume skrien ātri No tālām pasaules salām Esmu atnācis apciemot māti Kur manas draudzenes nāras Kur pazudis meža vecis Manā upē tik karūsas bālas Uz celma pūst nosprādzis pūķis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|