uz akmens

uz akmens apsēžos
ne tālu no vietas
kur saule dienvidū dzied
un ķemmē matus
baltsārtiem dzietiem
un mūžam nenoriet

uz akmens pakāpjos
ne tālu no vietas
kur vējmāte pasaulē laiž
tos dēlus
tos vējus neaizliegtos
kas vētras prievītes auž

un kad ir akmens
zem manām kājām
tik tālu palicis lejā
es arī kā saule
dziedu pret mājām
un debesīm ieskatos sejā

es arī kā vēji
naktīs trūkstos
un eju akmeni raudzīt
līdz kamēr acīs
kaut kas sāk sūrstēt
un dvēseli nepasaudzē

uz akmens apsēžos
ne tālu no vietas
kur saule ar vējiem
nesatiekas