Sirds...
Sirds aizlido uz debess pusi
Bet dvēsele pēc zemes sauc
Tad saproti, ka tu no dzīves
Vai dzīve reiz no tevis
Prasījusi ir par daudz
Tu saproti ka elles vārti
Ir atvērti šai pasaulei
Bet sirds tai tikai
Debess tikai
Tai tikai debess
Eņģeļi tik vien...
Viedokļi par dzejoli |
citroncielava |
2008-03-23 17:38 |
Atvaino,nesapratu. |
kaijaa |
2008-03-23 18:25 |
kaut kā beigās ritms pajuka... Ir cilvēki, kas, tēlaini runājot, dvēseli sauc par sirdi, kaut gan tas nav viens un tas pats. Ja tu sauc visu īstajos vārdos, tad tas sirds muskulis debesīs kaut kā dīvaini sanāk... Var mēģināt izprast, ka viena dvēseles daļa tiecas uz debesīm, bet otra, kas saprot, ko sapelnījusi, tā arī paliks tikai "uz zemes", tas ir, nespēs pacelties augstāk. Kā tad ir? |
exizeaar |
2008-03-23 18:34 |
...mjaa, mūžsenais konflikts starp sakrālo un sekulāro- šī dilemma starp gardo kotleti un miesnieka amata aizkulisēm... |
mistik |
2008-03-23 20:03 |
Jā, pretrunīgi! Mūžīga dilema! Man ari pēdējās rindās kaut kas traucē! |
tavssargs |
2008-03-23 21:10 |
Desantnieki... |
planeeta |
2008-03-23 22:44 |
Beigās, ir skaidrs, - aptrūcies domas lidojuma. Nekas traks - gadās.:)) |
GedertsPiebriedis |
2008-03-24 08:22 |
Dzejniece apņēmības pilna apdzejo kādu cilvēka iekšējo orgānu, bet uz beigām viss nojūk. Visu līdzjūtīgo oho dzejas lasītāju vārdā saku - neņem galvā! Ne tev pirmai, ne pēdējai neveicas ar tā orgāna aprakstīšanu. |
SabineOnMars |
2008-03-25 09:19 |
Beigas kkas mazliet, mazliet sajucis, bet tā jau ir o.k :) :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|