Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Sirds...

Sirds aizlido uz debess pusi
Bet dvēsele pēc zemes sauc
Tad saproti, ka tu no dzīves
Vai dzīve reiz no tevis
Prasījusi ir par daudz
Tu saproti ka elles vārti
Ir atvērti šai pasaulei
Bet sirds tai tikai
Debess tikai
Tai tikai debess
Eņģeļi tik vien...
Viedokļi par dzejoli
 citroncielava  2008-03-23 17:38 
Atvaino,nesapratu.
 kaijaa  2008-03-23 18:25 
kaut kā beigās ritms pajuka... Ir cilvēki, kas, tēlaini runājot, dvēseli sauc par
sirdi, kaut gan tas nav viens un tas pats. Ja tu sauc visu īstajos vārdos, tad tas
sirds muskulis debesīs kaut kā dīvaini sanāk... Var mēģināt izprast, ka viena
dvēseles daļa tiecas uz debesīm, bet otra, kas saprot, ko sapelnījusi, tā arī paliks
tikai "uz zemes", tas ir, nespēs pacelties augstāk. Kā tad ir?
 exizeaar  2008-03-23 18:34 
...mjaa, mūžsenais konflikts starp sakrālo un sekulāro- šī dilemma starp gardo
kotleti un miesnieka amata aizkulisēm...
 mistik  2008-03-23 20:03 
Jā, pretrunīgi! Mūžīga dilema! Man ari pēdējās rindās kaut kas traucē!
 tavssargs  2008-03-23 21:10 
Desantnieki...
 planeeta  2008-03-23 22:44 
Beigās, ir skaidrs, - aptrūcies domas lidojuma. Nekas traks - gadās.:))
 GedertsPiebriedis  2008-03-24 08:22 
Dzejniece apņēmības pilna apdzejo kādu cilvēka iekšējo orgānu, bet uz beigām viss
nojūk. Visu līdzjūtīgo oho dzejas lasītāju vārdā saku - neņem galvā! Ne tev pirmai,
ne pēdējai neveicas ar tā orgāna aprakstīšanu.
 SabineOnMars  2008-03-25 09:19 
Beigas kkas mazliet, mazliet sajucis, bet tā jau ir o.k :) :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?