Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Roze

Tad, kad man tevis pietrūks,
Es peldēšu atmiņu jūrā,
Es slīkšu, es grimšu, es pēršos
Līdz metīšos avantūrā.

Izkaltīs asaru sāļums,
Izgruzdēs sāpju kūrums,
Paliks kā pagātnes roze
Tava valdzinājuma būrums.

Kaislību vītusī roze
Līdz asinīm ērkšķiem skrāpēs
Dzīves un mīlas alkas
Tikmēr, kamēr vien sāpēs.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-03-22 09:24 
Es sajutu kaisli, tik spēju,
Par savu karsto dienvidu vēju... :)
 Vikinja  2008-03-22 12:03 
Tu raksti tā, ka uzrunā sirdi!! :):)
 Vikinja  2008-03-22 12:11 
>>>> Vējaslota
Vējaslotas vēja kaislā skreja,
Viņas kautrā mīlas deja.
Laimē
piesārtusī seja,
Vai tā būtu jauna dzeja?
:):)
 unita  2008-03-22 12:17 
Patiesi patiesiigs redzeejums, jo tas naak no sirds... un dazhkaart saskan ar
liidzcilveeku dveeseles stiigaam... ;))) Lai Tev veicaas! Priciigas Lieldienas!
 Vejslota  2008-03-22 12:39 
:p
Nu, un kas, ja vaigi sārto,
Sapņi vārdus rindā kārto?
Nav gan tā nekāda
dzeja,
Tikai tāda vārdu... sleja...
:p
 konditore  2008-03-22 12:53 
šonakt strādājot metos avantūrā un apdedzinājos pie krāsns
 mistik  2008-03-22 19:09 
Lai Tev veiksmīgas avantūras!! Un Priecīgas Lieldienas!!
 vanadziene  2008-03-22 19:17 
Cik Jūs visi mīļi komentējiet, paldies, Jums arī priecīgas Lieldienas!:)
 Combo  2008-03-22 23:10 
Zilakalna Martas gars labi arste Rozi!:)
 planeeta  2008-03-22 23:48 
Neatkartošos, tikai pačukstēs - ir labs.:))
 Amariilis  2008-03-23 03:18 
pačukstēšu- banāls vārdu virknējums
 tavssargs  2008-03-23 21:16 
Brauc uz Irāku!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?