Saplēstā krūze

autors: vanadziene [dzejoļi]

Kā tā saplēstā krūze-
Tāda man ar tevi šī dzīve.
Lepnība neatļauj palikt,
Kaut smaga būs mana brīve...

Spiež kopīgi sakrāto gadu
Un tava mīļuma nasta,
Bija vērts tevi tomēr satikt,
Kaut esam katrs no sava krasta.

Dzīve risināt rēbusu liek,-
Cik daudz man to nepareizo ir jāsatiek,
Cik neīsto sirsniņu jāsatriec,
Pirms kļūšu ar citu kā vesels viens.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2008-03-21 23:06
Grāmata patika...
tavssargs	2008-03-21 23:08
Tu neesi no šitā krasta, Jo šķiet man pārāk neparasta. Bet saprašana man ir prasta, Jo baidos es no pederasta.
vanadziene	2008-03-21 23:15
Tavssargs, netieku gudra, kur tu redzi pederastijas tēmu?:))
radieto	2008-03-22 00:03
Kad ābola otra pusīte tavējā kļūs, Šis rēbuss tad beidzot atminēts būs!
sarma7	2008-03-22 07:03
Ar taam sirsninjaam ta praatiigaak..:))
Vejslota	2008-03-22 08:56
Ir jau saprotams Tavssargs, Tādēļ nebūs neviens te bargs... Ja dzīve paiet starp skarbiem vīriem, Tad bailes, ka kaisle neuzraujas uz karavīriem... :p
mistik	2008-03-22 19:04
Upe ar vienu karastu vairs nebūtu upe!!! Tā kā, kas lai zin kā ir labāk?! :)
planeeta	2008-03-22 23:44
Njā, tāds siržu bradātājs vien sanāk, nu nekā laba. Tēma neaizķer, dabīgi, abet uzrakstīts gan labi.:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!