Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

MANA PASAULE

Stāvot pieturā,
gabaliņš smaida
Miskastē rokas.
Tērējot veikalā naudu,
Kasē ieripo neviltots prieks..
Es lēnām palieku tukša.
Lēnām arī glāzē dzēriens plok.
Mana pasaule kļūst tumša,
Tur velnēns dziru lok..
Manas laimes drumslas
Notek renstelēs
Un dzidrās domas kūļājas dubļos.
Es lēnām palieku tumši tukša.
Un nepateicībā kuļos...
Bet tomēr es pateicos,
Es buros...
Lēnām slīgstu miegā
Un tajā pasaulē turos..
Tur nav smieklu,
Tur nav dumjuma tik daudz.
Tur mudž no asinīm un bailēm.
Tur ar indi barojas saimēm.
Tur..
Tur ir viss,
Kas saprotams tik man...
Es negribu celties,
Plakstus vērt.
Negribu tiekties,
Pēc tā,
Kas nav tā vērts..
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-03-19 21:27 
...miskastē ir gardumi...? :p :)
 mistik  2008-03-19 21:49 
Drakulas sapnis vasaras naktī...
 kollin  2008-03-20 06:55 
Interesants!:)
 GedertsPiebriedis  2008-03-20 06:59 
Nekas uz šīs pasaules nav pretīgāks par sievietēm alkoholiķēm, par ko dedzīgi vēsta
šis emocionāli piepildītais darbs.
 linkoln  2008-03-20 11:34 
Interesants! Domu gan līdz galam nesapratu, bet man patika Tava valoda!!!
 klusaisMiileetaajs  2008-03-20 16:52 
Piekrītu linkoln un piebildīšu, ka pati dzejniece arī ir baigi smuka. Te reti tādas
uzrodas. :))
 Petula  2008-03-20 16:57 
Oh..paldies...Samulsu :))
 tavssargs  2008-03-21 10:44 
Neklausies to KLM! Viņš grib Tevi pavedināt. :((
 vanadziene  2008-03-21 23:34 
Vienkārši un patiesi prāda cilvēka tieksmi norobežoties no mums naidīgā un
nevajadzīgā šajā pasaulē.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?