Augšup pa lejupejošām kāpnēm...

autors: kaijaa [dzejoļi]

Kamēr augšup gāji
Pa kāpnēm īstām,
Tu izlikies mani nepazīstam.
Kamēr priekā pukstēja
Tava sirds,
Tu neredzēji, kā acis man mirdz.
Kamēr debesis vērās
Tavas mīļotās priekšā,
Tu izbēri tukšas manas riekšas…

Nu pagalmā tavā
Pēdas vien dubļus min,
Mīļotā cita skavās
Nezāļu vainagus pin.
Dvēsele apzagtā, asarām ritot,
Kā putns pa būri sitas,
Un kājas basas
Velti grib tevi nest
Augšup pa lejupejošām kāpnēm…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2008-03-19 08:29
tas nav pieviltas sievietes monologs :))) Kas tad? To katrs no mums zina pats...
linkoln	2008-03-19 12:02
Ir šai dzīvē gan kritumi, gan kāpumi, gan Drauga plecs un arī atraidošā roka... :( Visādi gadās! Šis darbs patika!
forele	2008-03-19 12:51
Man nezkāpēc uztveras, ka cilvēks to saka pats savai apzagtajai, nodotajai dvēselei.
planeeta	2008-03-19 13:28
Doma laba un uzrakstīts arī labi, bet tā forma nu galīgi man "nepiesējās".
agni6	2008-03-19 14:20
man ļoti patika!
JustSpeed	2008-03-19 21:11
Augšup pa lejupejošām kāpnēm... Ja grib palikt kur ir, tad jāapstājas, bet kad apstājas, tad ir tukšums, jo kustībā tik ir dzīve :)
kaijaa	2008-03-19 21:21
katra apstāšanās jau ir lejupceļš...
mistik	2008-03-19 21:41
Cilvēks var apstāties kāpjot augšup, bet nekad, krītot!! (Napoleons)
exizeaar	2008-03-19 22:20
BRRDingš! AU! (Napoleons pēc īsa brītiņa)
lauvene4	2008-03-20 02:52
Nezāļu vainagus pin:))
kollin	2008-03-20 06:57
Patika, ļoti!:))
GedertsPiebriedis	2008-03-20 07:04
Dzejniece vizinās ar eskalatoru, un šī neikdienišķā sajūta viņā izraisa dzejotgribu.
tavssargs	2008-03-21 10:48
Murgs, ne dzeja par dzimtenes aizstāvību!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!