Lācēna veiksme:)!

Laukā nakts,tumša bij` tā,
Vien zvaigznes spīdēja spoži.
Lācēns no meža izgāja
Gudru domu izdomāt,rožainu.
Kā tur to-spožāko zvaigzni,
Kas debesu jumā pierunāt,
Lai sāktu ar viņu
Tā jau šovakar runāt.

Kasīja aiz auss,sūkāja ķepu,
Un re!Atbilde pa galvu repo.
Dāvās izredzētajai vislielāko
Podu ar liepziedu medu.
Medus ļoti garšīgs,medus tik salds!
Tā godam tika klāts,
Visspožākajai no visām
Zvaigznītēm galds.

Apsēdās lācēns,cerēja gaidīja,
Bet tā arī nevienu nesagaidīja.
Šķita,izvēlētā,būs klāt kā likt.
Še tev nu bija,lācēns palika
Vareni pikts!!!
Ne galvu vairs kasīja,
Ne sūkāja ķepu,
Bet migā iekšā
Ar joni "šviuksts".

Guli,lācēn,mierīgi guli,
No rīta kad celsies,manīsi
Ka lāču meitene turēs
Rokās medus podu,to pašu
Ko vēlējies vienai no
Visspožākajām zvaigznei
Tu vakardien dot.Tad tu
Pakasīsi galvu,pasūkāsi ķepu,
Un kā zibens no skaidrām debesīm,
Tev cauri izšausies doma:
"Var jau būt,ka tā būs pat labāk"!