Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...man

Kā īstākā īstenība,

Saule un bezgalība,

Ne manis izdomāta

Biji Tu man.

Un tagad es zinu,

Cik īstas ir bites,

Cik mākoņi īsti,

Un Tu biji īsta,

Kas visu tik skaisti

Atklāji man.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-03-18 07:53 
Dzejnieks mums gribējis pavēstīt, ka domā, ka zina, ka ir mīlējis!? :p
(karavānai)
:D
 linkoln  2008-03-18 10:15 
Prieks Tevi atkal šeit satikt! :))
Apbrīnoju Tevi - savam stilam esi
nemainīgs!
Labi vien būs!
 exizeaar  2008-03-18 13:42 
...īsi, lakoniski, tēlaini- tātad labi... pagātnes forma uzjundī smeldzi- vai viss
jau beidzies un palikusi tikai īstuma iepazīšanas atziņa?
 klusaisMiileetaajs  2008-03-18 17:09 
Kā tur bija ar tām bitēm, ko? :) Pampums trīs dienas trīs dienās turējās? :)))
 Atspere88  2008-03-18 17:36 
Žel ka bija...!
 tavssargs  2008-03-18 20:21 
Kad tiksi atvaļinājumā, atkal varēsi izvēlēties, kādu vien gribēsi!
 mistik  2008-03-18 20:32 
Ar bitēm un mākoņiem nekad neko nevar zināt!!
 vanadziene  2008-03-18 21:26 
Closing Time-man garšo sldumi, bet reizēm tu pārāk lipīgi raksti!... Man prasās pēc
gurķīša :)
 planeeta  2008-03-18 22:36 
Parakstos zem Mistik.;))
 GedertsPiebriedis  2008-03-18 22:44 
Dzejnieks ļaujas sirsnīgām atmiņām par savu dabas mācības skolotāju. Taisnība, ka
skolā iegūtais noder visam mūžam, un to nu vajadzētu likt aiz auss mūsu jaunākajai
oHo dzejnieku paaudzei!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?