...man
Kā īstākā īstenība,
Saule un bezgalība,
Ne manis izdomāta
Biji Tu man.
Un tagad es zinu,
Cik īstas ir bites,
Cik mākoņi īsti,
Un Tu biji īsta,
Kas visu tik skaisti
Atklāji man.
Viedokļi par dzejoli |
Vejslota |
2008-03-18 07:53 |
Dzejnieks mums gribējis pavēstīt, ka domā, ka zina, ka ir mīlējis!? :p
(karavānai) :D |
linkoln |
2008-03-18 10:15 |
Prieks Tevi atkal šeit satikt! :))
Apbrīnoju Tevi - savam stilam esi nemainīgs!
Labi vien būs! |
exizeaar |
2008-03-18 13:42 |
...īsi, lakoniski, tēlaini- tātad labi... pagātnes forma uzjundī smeldzi- vai viss jau beidzies un palikusi tikai īstuma iepazīšanas atziņa? |
klusaisMiileetaajs |
2008-03-18 17:09 |
Kā tur bija ar tām bitēm, ko? :) Pampums trīs dienas trīs dienās turējās? :))) |
Atspere88 |
2008-03-18 17:36 |
Žel ka bija...! |
tavssargs |
2008-03-18 20:21 |
Kad tiksi atvaļinājumā, atkal varēsi izvēlēties, kādu vien gribēsi! |
mistik |
2008-03-18 20:32 |
Ar bitēm un mākoņiem nekad neko nevar zināt!! |
vanadziene |
2008-03-18 21:26 |
Closing Time-man garšo sldumi, bet reizēm tu pārāk lipīgi raksti!... Man prasās pēc gurķīša :) |
planeeta |
2008-03-18 22:36 |
Parakstos zem Mistik.;)) |
GedertsPiebriedis |
2008-03-18 22:44 |
Dzejnieks ļaujas sirsnīgām atmiņām par savu dabas mācības skolotāju. Taisnība, ka skolā iegūtais noder visam mūžam, un to nu vajadzētu likt aiz auss mūsu jaunākajai oHo dzejnieku paaudzei! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|