Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Sīks puteklīt’s uz tava pleca
Sīks puteklīt’s uz tava pleca,
Greznais uzvalks sēž labi. Bet putekļa uzdrīkstēšanās? To var ātri – ar knipi. Zemei nav vakartērpa... Aizsals brūces, Cik ilgi tādu smagumu stiept – Putekļu piedzītās trūces Un arī uzdrīkstēšanās Zemei par gūtu top, Viņa notrauc šo homo vulgaris, Savu putekli sīko, Un klusējot piemērī vakartērpu. Vulkānu purpura staipīgās mēles Slīd pāri pleciem kā verdoša kažokāda, Diadēmas vietā ērkšķainu dzirksteļu spiets, Cunami mazgātās kājas Smaržo zem skābju lietus, Tas betona varžacis saēd; Pelnrušķīt, tavas kalnu kristāla kurpītes Klintīs kā prinča rokās vēl dreb Rihtera skalas priekšā. Nē, modificēts šis vakartērps nav; Pēcnāves masku noņemt nebūs iespējams.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|