Divpadsmit līmeņi.

Kādreiz tika baudīts pudeļu piens,
klīstu pa tā ceļu-piedzīvojis vientuļnieks.

Garšoja baltmaizes bulciņas,
ko sniedza mīļas rociņas.

Pudeles jau sen nodotas
vai rokas nodevībai padodas?

Es tikai sestajā līmenī vis
Tu izgājusi visus divpadsmit!

Nu un kas,ka daži līdzi netiek,
tur galā vai tad gaida apskāviens!?

Nē tur tie tikai kliedz.
Mīļā kliegs arī manējie!
Visos pārējos tāds vīruss būs piemeties,
no kura neatkleposies-pats aizies....

Kāpēc mieru sniedz citi imūnie?
Varbūt tie tālāk par sesto neiet!?