Katordznieks....

Uz mūžiem ieslodzīts,
Tam divas svaru bumbas
Piesietas pie kājām.
Lai kur to liktens nestu
Pie skaļas upes rumbas..
Vai tālu prom no mājām,
Tas smagums jāvelk līdz!

Ir skatiens skumji pievērsts pēdām,
Kas soļo dienu, soļo nakt..
Un darbs un darbs un darbs:
Ak grūtības, ak murgs, ak bēdas..
Tik locīties un pūlēties un .. rakt,
Un sviedriem plūstot,
Tik strādāt dien un nakt!

Viņš vienās skrambās, tulznās
Norūdīts un ciets.
Tas dara darbu klusēdams,
Jo nav tam brīv pa citām takām iet..
Par viņa likteni cits lemj,
Un darbs līdz pārguruma mielēm,
Līdz spēku izsīkumam:
Kad nogurumā norausties un vemj..

Bet cita vara liekt tam slieties
Uz galvas jaunos darbos mesties:
Ne gulēt dod ne elpu ievilkt ļauj:
Tik strādāt.. rakt un sēt un
Pļaut..