Kāda taka neparasta

autors: kaijaa [dzejoļi]

Kāda taka neparasta –
Tur mūžība satiekas
Ar mirkli no sveša krasta,
Ar ēnu no nebūtības.

Tāda gaisma neparasta,
Kad caurspīdīgs kļūst it viss,
Caur miglas plīvura skrandām
Drīz noslēpums pagaisīs.

Un dzīve tik neparasta,
Te līdzās, te garām skrien,
Gan smagā, gan vieglā nasta
Tai klusējot jāizbrien.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
exizeaar	2008-03-14 09:28
...un klusumu, kas sakrājies tā brienot, var pavasara miglai ziedot, ar neparasto balsi kluso tai izkliedētiesdziesmu dziedot...
radieto	2008-03-14 11:21
Mēs visi šo taku ejam.
pidulis	2008-03-14 19:03
It kā tā jau neko, bet pārāk deklaratīvi.
lauvene4	2008-03-15 00:50
Gan melnraksts,gan tīrraksts...dzīve. Rakstu gan šā, gan tā. Citrreiz man iznāk bez kļūdām, Citrreiz atkal...nekā.
tavssargs	2008-03-15 20:44
Diversantiem visu laiku jāuzmanās.
citroncielava	2008-03-16 14:32
Patiesi vārdi,labs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!