Iztukšots

Mans tukšums tukšumā bez vārdiem kliedz,
Un sadzirdu atskaņā tukšuma skaņas.
Tukšums manī, smieklus saklausīt liedz..
Ielausos tukšumā ar saspringtām maņām.

Esmu es iztukšots, kā katls bez piena,
Kā tuksneša gaiss bez lietus un rasas,
Pat acīs neriešas bēdu asara viena.
Jo tukšums ir liels, bet bēdas- tik mazas.

Tik tukšums un bezgaiss, bez gaismas un tumsas,
Viss pelēkā miglas pārvalkā tīts.
Nav prieku, nav bēdu, zūd skumjas un dusmas:
Un dzelmēs slēpjas- nakts, diena un rīts.

Kā tukša lelle, diedziņā sieta,
Pa domu atstātām ielām es klīstu..
Pa nakti, pa dienu.. no gaismas līdz rietam
Pār sajūtām tukšotas atmiņas līst.