Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Beigu sākums
tu atkal esi mušmire
kliedzošā nievības cepurē, balti indīgā grimasē. kā jēriņš skruļļains teku tevim klāt es jau neko, tik drusku parunāt, bet izrādās, tu neesot vairs aita (kas tavas pārvērtības skaita...) o, es zinu, tas būtu smīna vieglumā - to ledu kausēt ar siltiem vārdiem, karstiem glāstiem, lūpām karstām, tu manai mutei ļautos tā kā saldai straumei, un pati mani pārklātu kā dzīva baudas oāze, jāj augstu, daiļā jātniece, jāj ar prātu sienā, lai baudas viļņi sašķīst, savijas un sakūst vienā! tu mostos smaidoša kaila no drēbēm un cinisma, bez skarbās cepures, bez nožēlas, bez šaubām un bez aplinkiem. to visu atstāj man.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|