Mēles mežģi

Sien to siksnu siksneniski...
Klau, –
Suņuburkšķis jau neburkšķ.
Nez ko viņš dara,
Kad suns pret to kāju ceļ?
Ja neburkšķ,
Tad varbūt smaida?
Sien to siksnu,
Bet suņuburkšķi liec mierā –
Lai viņš savu suni gaida.
Kad tava siksna spīdēs kā prauli,
Iemāci suņuburkšķi
Tā viegli –
Pret sauli.

**
Liepu lapu laipu liku...
Un tad?
Nu liepa ir plika –
Bez lapām
Un arī bez laipas.
Vien bites
Ik zaru pārmeklē,
Ik akmeni strautā
Notur par laipu.
Par lielu,
Pēc medus smaržojošu
Rupjmaizes klaipu.

**
Jūras krupim grāvī grūti...
Nepļāpā,
Tu nepazīsti nedz jūras,
Nedz smilšu krupi.
Tu tikai grāvī tupi
Un gaidi koku vardi.
Tu – pūkainais felinologs,
Peļu junkura krusttēvs –
Mani baidi
Ar kabatas leopardu.