Nekas nav palicis ko zaudēt

Nekas nav palicis ko zaudēt,
Jo viss jau sen ir iegūts, mans –
Gan vieglas smiltis, smagi vārdi,
Gan prieks, gan vēlme paraudāt.

Jau sen es mostos rīta rasā,
Man priedes čiekurs saujā krīt,
Kā putu vilnis skrienu krastā,
Sirds mana pīlādžogā mīt.

Es esmu putns vētras plosīts,
Kas augstu gaisos lidot spēj.
Vēl dažas jūras, daži krasti
Man saviem spēkiem sasniegt jāiespēj.

Ir tikai viens, ko zaudēt baidos,
Ko zinu – cieši sargāt man,-
Tā baltā Dieva dvēselīte,
Kas kaut kur dziļi manī skan.