Nekad kopaa...

autors: Amarille [dzejoļi]

Kaa divas sleepes mees sliideesim
Pa sniegotu meza taku.
Nekad kopaa,bet tomeer blakus.
Un Dievs vien zina ,
Kura pirmaa luuziis vai tiks lauzta,
Bet piemineklis muuziibai
Buus tavas siltaas plaukstas.

15.o2.2005.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Susurlacic	2008-03-06 14:52
Kas būs ja uzskries abas vecam celmam :)?
Amarille	2008-03-06 15:54
Buus kuulenis un lieli smiekli!Abas sleepes reizee neluuzt,no pieredzes zinu.
ladyblues	2008-03-06 16:46
Ievads: kad es mācījos slēpot, man slēpes gāja vairāk krustām nekā blakus! ;DDD Iztirzājums: Nekad kopā...ir brīži, kad saprotu, ka labi ir, ka tomēr blakus nevis neredzot nemaz! :) Secinājums: siltās plaukstas...draudzīgs atvadu un tikšanās rokas spiediens...un dzīve turpinās!
mistik	2008-03-06 22:19
Man ļoti patika! Gandrīz kā dzīvē!!
ahma	2008-03-07 22:41
Man arī patika!
deasel2005	2008-03-10 22:58
ir dziesma lidziga.. Mēs varam līdzās būt Mēs varam līdzās būt! Kā sliedes paralēlas. Ja tikai tava sirds, To tā pa īstam vēlas. Mēs varam kopā plūst, Kā divas upes lēnas. Un ceļā nesastapt, Nevienas pašas ēnas....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!