Zem akmens sloga

Akmenis guļ dziļi, dziļi,
Dziļi sirdī iesēdies.
Neripo un nemostas,
Laika sūnās ietērpies.

Akmenis snauž mūža miegā,
Acis vaļā never tas.
Virsū guļ viņš tavam priekam,
Guļ un guļ un nekustas.

Akmenis spiež dvēseli
Dziļi stūrī raujas tā.
Raud par grūto likteni,
Kliedz tā balsī aizlauztā.

Tikai viena asariņa,
Kura reiz pa reizei krīt.
Nes tev cerību un ziņu:
Akmens sadrups, būs tas..rīt!