Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lietus

Kad dzīve ir galā,
Visam jāmirst ir līdzi
Pēc cilvēka prāta.
Kad lietus atsitoties
Pret zemi, mirst,
Pēc tam zaļai zālei
Ir jāļauj augt.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2008-03-05 09:12 
Dzejnieks iepazīstina lasītāju ar fragmentiem no grāmatas Bioloģija 6.klasei.
 tavssargs  2008-03-05 13:42 
Kaujas lauks tevi gaida!
 Susurlacic  2008-03-05 14:20 
Tas kā anekdotē par to ka XX iet pa pļavu un ierauga govs pļeku-- tad atceras mirušo
YY un saka: kā Tu YY esi pārvērties !!
 mistik  2008-03-05 21:31 
Piekrītu GP!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?