Saruna.

Dievs,
Tev ir laiks?
Dievs,
Uzklausi!

Ko vēlies, Cilvēk?
Klausos...

Es dzirdēju, Tev rūp
Ikviena stāsts.
Mans- par Mīlestību
Mūžīgo.

Mīlestība ir mūžīga
Kā Laika ritējums,
Tas tiesa...

Cilvēki
Nesaprot un bieži
Nemovērtē to!

Kad garām
Laimes ilūzija,
Atkal no jauna
Tiecas uz to
Kā mūžīgo
Gaismu,
Mīlestību,
Mani!

Dievs, vai Tevi
Aizvainoju
Ar jūtu maldiem?

Tādu nav,
Mans Bērns,
Tās blēņas,
Ko iestāsti sev,
Jo Patiesība- manī...

Un kāda ir Patiesība?

Patiesība,
Ka Mīlestība-Dievs-
Tevī pašā
Atrodama!

Nevaino sevi,
Nevaino citus
Un būsi mīlēts!

Tik vienkārši!

Jā, tikai cilvēki
Aizmirst, ka ievainojums
Lēni dzīst- gadiem,
Ja mirkļa bulta
Uz sirdi trauc...

tā vieta vāra,
Saudzē to!

Paldies par sarunu,
Vēl Tevi uzmeklēšu,
Dievs!