Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pēc kara

Mana vieta-
aizņemta,
mana gulta-
pievemta,
mana sieva-
aizvesta,
mana māja
sagāzta,
mana zeme-
piesmieta.
mana sirds-
izrauta,
mana dziesma-
izdzēsta.
Bet man ir
jāsmaida,
Tā saka-
Lielvara.
Jo esmu -
Dzīvs.
Jo esmu
no visa brīvs..
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2008-03-04 17:54 
satrieca...
 Vejslota  2008-03-04 19:04 
"Te ir mana Dzimtene... " (hello) :)
 Vikinja  2008-03-04 19:18 
Sakiet, ko gribat, man patīk!!:)lāčuka domu gaita!!
 vanadziene  2008-03-04 19:32 
Cik labi, ka esmu dzimusi pēc kara-man mājās vemj uz paklāja tikai kaķene,- gultā gan
vemt neatļaujas... :)
 Vejslota  2008-03-04 20:22 
Var jau arī citādi pagriezt:

"Tas nu vienreiz ir par traku",
Ieraugot tos gultā,
saku.
Viņas mīlnieks bailēs vemj,
Pati - somas kārtot lemj...
"Nezinu, ko pašam
darīt,
Pamest šito māju parīt?!
Nevarēšu smaidīt brīvi,
Kamēr sāpju tēli
dzīvi...
Bet, kad atkal atgriezīšos,
Būšu brīvs un iemīlēšos..."


 klusaisMiileetaajs  2008-03-04 20:38 
Kurš apvēma man sievu,
Tam pierē dzīšu rievu!
:))
 planeeta  2008-03-04 21:07 
Njāāā.
 mistik  2008-03-04 21:53 
Lācīc paskaidro, ka brīvība ne pie kā laba nenoved!!!
 GedertsPiebriedis  2008-03-05 09:53 
Demokrātija nav anarhija, - vēsta šis dziļdomīgais darbs.
 Vejslota  2008-03-05 12:07 
...saka GedertsPiebriedis,
Domādams,- viens sapratis... :p
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?