Pēc kara
Mana vieta-
aizņemta,
mana gulta-
pievemta,
mana sieva-
aizvesta,
mana māja
sagāzta,
mana zeme-
piesmieta.
mana sirds-
izrauta,
mana dziesma-
izdzēsta.
Bet man ir
jāsmaida,
Tā saka-
Lielvara.
Jo esmu -
Dzīvs.
Jo esmu
no visa brīvs..
Viedokļi par dzejoli |
Burve77 |
2008-03-04 17:54 |
satrieca... |
Vejslota |
2008-03-04 19:04 |
"Te ir mana Dzimtene... " (hello) :) |
Vikinja |
2008-03-04 19:18 |
Sakiet, ko gribat, man patīk!!:)lāčuka domu gaita!! |
vanadziene |
2008-03-04 19:32 |
Cik labi, ka esmu dzimusi pēc kara-man mājās vemj uz paklāja tikai kaķene,- gultā gan vemt neatļaujas... :) |
Vejslota |
2008-03-04 20:22 |
Var jau arī citādi pagriezt:
"Tas nu vienreiz ir par traku",
Ieraugot tos gultā, saku.
Viņas mīlnieks bailēs vemj,
Pati - somas kārtot lemj...
"Nezinu, ko pašam darīt,
Pamest šito māju parīt?!
Nevarēšu smaidīt brīvi,
Kamēr sāpju tēli dzīvi...
Bet, kad atkal atgriezīšos,
Būšu brīvs un iemīlēšos..."
|
klusaisMiileetaajs |
2008-03-04 20:38 |
Kurš apvēma man sievu,
Tam pierē dzīšu rievu!
:)) |
planeeta |
2008-03-04 21:07 |
Njāāā. |
mistik |
2008-03-04 21:53 |
Lācīc paskaidro, ka brīvība ne pie kā laba nenoved!!! |
GedertsPiebriedis |
2008-03-05 09:53 |
Demokrātija nav anarhija, - vēsta šis dziļdomīgais darbs. |
Vejslota |
2008-03-05 12:07 |
...saka GedertsPiebriedis,
Domādams,- viens sapratis... :p |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|