Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ai, viss pofig!!!!
Klusumu pārcēt griezīgs skaļums
Un gaisu pārņem nenosakāma krāsa. Putni un zvēri saskrien alās- Pie apvāršņa parādās manas mātes māsa. Tai mati gari, pinkaini Un acis nekustīgi apaļas, Tā pāri kāpj dzīvam un beigtam, Jo apstāties nav vairs tai vaļas. Vien ievažots pieradināto pulciņš, Rociņas bezpalīdzībā vicina. Tie rindiņā kā zaldāti, Pakaļ viņai tipina. Lai kur viņa skrietu, Lai skrien un neapstājas. Jo apstājoties viņa redzēs, Ka pazaudējusi ir savas mājas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|