Būšu vienmēr

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es būšu vienmēr, pat nebūdams:
Un atnākšu caur zāles smaržu.
Kā vēja dziesma tālēs klejodams,
Caur putnu dziesmām.. medus garšu.

Es būšu vienmēr, es vienmēr palikšu:
Caur zibens šautrām, pērkondārdiem
Caur miglas vāliem rasās smaidīšu,
Tev ausī čukstēšu ar lietuslāses vārdiem.

Es būšu vienmēr tur, kur manis nav:
Kur naktīs izgruzd mēness ugunskurs.
Ar lapu čaboņu - kā soļu skaņām..
Un viļņu bangās, skrejot tālās jūrās.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2008-03-03 19:15
Atsaukums iepriekšējajam;))
Vejslota	2008-03-03 21:33
Nebūtu slikti sajust kaut kur... iekš kaut kā... :p :D
dzhassparda	2008-03-03 21:53
".. ja tu to neredzi, tas nenozīmē, ka tas neeksistē.." :)
mistik	2008-03-03 22:24
Viens pretrunīgs lācīc!! Man patīk abi - gan par būšanu, gan nebūšanu!!
lauvene4	2008-03-03 23:09
paldies,ka paklausīji;))
vanadziene	2008-03-03 23:26
Cik labi, ja cilvēkā dzīvo apziņa, ka mēs nekur no šīs zemes nepazudīsim! Bet varbūt šis secinājums ir tikai sevis mierināšanai?
planeeta	2008-03-03 23:27
Es sajūsminos, pa īstam.:))
kaijaa	2008-03-04 08:31
es būšu vienmēr arī tur, kur esmu, jo nedrīkstu es nesajust to tavējo, to vēja dvesmu... romantiskais lācis
mazaa_burve	2008-03-04 21:30
Pēdējais pants - super! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!