Es pacēlos sapnī

es pacēlos sapnī,
kas devās pret vēju
un parādīt tiecās,
ko neredzēju –
aiz ilgām, kas manī
reiz notrīsēja,
tu paslēpi savu seju.


es ieniru sapnī,
kas peldēja jūrā,
vējš satvēra ilgas
un iepūta burās –
tev atmaiga seja
un pielija gaidām,
tu pārvērties smaidā.


es aizmirsu sapni
un ienācu tevī
bez ilgām, kas mūsos
neiederējās,
vējš iesmējās klusi
un ierunājās
par dvēseles mājām.