***

Viņa apsēdās,sāpe sirds apvidu,
Tā griež, neprasot atļauju.
Dūriens trāpījis tieši mērķI,
Viņa to sajuta skaidrāk par skaidru.

Tagad sirds asiņo,kaut lēnām,bet tomēr.
Sāpe liekas pienaglojusi,uz mūžu.
Skabargu izraut dūšas par maz.
Vajadzētu glābiņu rast..............

Tā arī staigā tāda-nu nekāda.
Asins lāses turpina pilēt uz takas.
Tomēr stāvoklim eiforija sava.
Vairs neatceras sākumu,neredz galu.

Aiziet pelēcībā,neviena tā arī.......
Horizonta aprīta,pat pēdas neatstājot.
Savā asins peļķē noslīkusi,
Pat nepamanot to,ka kāds tai sekojis.

Visa redzētā liecinieki stāsta:
"Esot Cerība viņai nopakaļ gājusi,
Meklējusi kādu,kurš attīrītu taku,
Jo tajā ,it kā jauna dzīvība pretīm steidz."