Mandala

ar pirkstiem, lūpām, mīļotā,
tev pieskārienu segu aužu
īpatnējā, smalkā formā
lūk, nāk slaiks izliekums,
virs kura paliek sejas ovāls
tālāk glāstu šķiedras glaužu,
kā tauriņš liegi virpinos
te divos maigos uzkalnos
virs katra pumpurs briest..
lai neizdziest,
ar skūpstiem izvirpoju tos
tad tālāk aizaužos,
tur brīnišķīgi plūdeni
kļūst glāstu segas apveidi
drīz tā ir gandrīz pabeigta
jau visā garumā
tik pēdējā
tur dziļi maigā ielokā
plaukst zīda roze tvīkstošā
ar pirkstiem aužu ziedlapas,
ar lūpām krāsoju..