Sala..

Stāvu vientulības salā,
Plikās kājas iemezdama,
Dziļajās smiltīs.
Dažreiz vilnis pamet man
Nebūtības skrandas.
Dažreiz tas ar spēku triecas
Manā kailumā vandas.
Šodien nav Zandas
Un nav arī Andas.
Sodien vientulības sala,
Sēras un pameslu bangas.
Šodien nav smieklu..
Un nav arī nozīmes tiem.
šodien ir kaudzē samestu nieku,
Un uzspļauts dzintariem.
Šodien nav šodienas,
Ir tikai vientulības sala...
Kur nemīl nevienu,
Kur tukšumu dala.