Mana gultiņa

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Galva grimst mīkstumā maigā,
Ausis aizspiestas ciet.
Nedzirdu- zvirbuļi klaigas,
Cik jauki - dusēt iet..
Kājas satītas segā
Uz vēdera pēlis un glāze,
Sirds spārdās un pakrūtē lēkā.

Sildi mani, ak sildi!
Manai apakšai siltai būt.
Domas ar sapnīšiem pildās.
Gribu par eņģeli kļūt!
Mīlu tevi, es mīlu!
Kopā vienmēr mums būt.
Guļu tev virsū puszviļus
Mīļotā atsperu Gulta
Krakšķot apakšā sūt..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
videlcis	2008-02-28 09:41
Tā jau saka -vai nav vienalga, ko mīlēt, ka tik vispār ir ko... Nez kādēļ man šis asociējas ar Kaijas "Ir jauki"..... Bet man patika...:)
GedertsPiebriedis	2008-02-28 13:02
Dzejnieks ne tikai nepārtraukti raksta dzejoļus, bet dažreiz arī guļ.
Vejslota	2008-02-28 21:04
Tā ir, ka visu izdrāzi... Nav vairs krāsnī ko kurināt! :D
klusaisMiileetaajs	2008-02-28 21:56
:)))
mistik	2008-02-28 22:39
Ļoti izdevies veltījums! :)
vanadziene	2008-02-28 23:20
Nu īsta brīvdienu idille! Klusā daba ar Susurlācīti gultiņā... :)))
dzhassparda	2008-02-29 00:35
domu gājiens tāds nešpetns.. :))))
Petula	2008-02-29 08:22
Jāiet man ar pasnaust un pamīlēt savu gultu:))
citroncielava	2008-02-29 18:17
Jautrs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!