Pagāja Dzīve garām...

autors: vanadziene [dzejoļi]

Pagāja Dzīve man garām-
Pagrūda ar plecu,
Iebakstīja ar pirkstu mugurā,
Nevērīgi pastūma,
Plakstiem nolaistiem aizgāja tālāk,
Sabozusies un drūma.
Kur palika-caur pirkstiem izbira,
Varbūt atmiņu juceklī izira?...
Metu skatu pār plecu-savu Dzīvi vēl manu,
Nesot padusē zudušo bērnību,
Plecā uzmestu agrāko skaistumu,
Viz matos zudušo cerību pērlītes...
Jā, negodīgas, Dzīve, tavas spēlītes!
Jel apstājies, pagaidi,
Tiešām bez dāvanas atstāsi? !
Dāvā gadu no pagātnes pūra-
Pati zini,-Tev to sakrāta jūra,
Smelšu saulīti rietošai nākotnei
No dienām, kad mīla ar jaunību dej...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
dzhassparda	2008-02-27 23:46
"..tur būs tev spožas spēlītes, būs runcim zelta pelītes.." :)) kaut kā iedziedājās Aspazija pie tām pērlītēm..
klusaisMiileetaajs	2008-02-28 07:18
Ja tā padomā, tad drausmīgi gan. :))
ahma	2008-02-28 07:26
Nu ļoti patika!!!
videlcis	2008-02-28 09:21
Skaisti pateikts!
Susurlacic	2008-02-28 10:41
Man labāk patiktu-- pagāju Dzīvei garām .. ar lepni paceltu galvu
GedertsPiebriedis	2008-02-28 13:08
Dzejniece tikai tēlo baigi lielīgo.
kwazimorda	2008-02-28 18:07
Jāpriecājas,ka neiespēra pa(nu kur mugura maina nosaukumu):)))
mistik	2008-02-28 22:29
Es ar domāju , ka vajag priecāties, ka pagāja miermīlīgi garām! :)
radieto	2008-02-28 22:41
Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies u.t.t.:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!