Šķiršanās no nevajadzīgām lietām

Gribu pateikt:
Man nevajag gluži neko!
Es nekrāju maizes garozas
Un desai ādu noplēsto.

Man tiešām nevajag neko:
Pat gurķus trīslitru burkā
Un speķi sālīto.

Es nekrāju, nevācu mantas,
Kas vēderam prieku dara!
Tik tās, kas priecē augstāko garu.

Es aizeju paņemot krāmus:
Dažas saujiņas briljantu
Un zelta gredzenus rāmos.

Tie auksti un nesmaržo-
Tie prieku neienes sirdī,
Tos aizvākšu..
Vai dzirdi?

Tev paliek rozes un neļķes,
Spirgts vasaras vējš
Un lietū plūstošas peļķes.

Tev atstāju ābeļu dārzu,
Trīs zemeņu dobes labas
Un upeņu krūmus
Līdz nabai.

Tas paliek tev! Tev vienīgai:
Es aiznesu spīguļus,
Smirdošas banknotes..
Tev ziedojos es ..
Atstājot:
Asaru peļķītes...