mīla

ak,die`s
cik dzīve manīm
skaista.

es apguļos
un piecēlies es redzu.

es pieceļos
un sapnis redzams kļūst

un meli,
kā tāds jokains sapnis,
pa dzīves šķirbām nostu plūst.

bet mīla...
tā ko apraksta un zaigo.
tā mīļi apķer katru rīt.
un vakaros, kad prāts vairs neko neprot
tā pieglaužas un manu sāpi rod.

ak nemelo,
par mīlas spožoi esmi
tā klusi piezogas un dveš.
tā nekliedz nedzejo un nebļauj.

tie meli,
zini, jūti.
tik vārdi, kuri mīlu melš.

ir saprast prātam grūti,
ka klusa sirds
bez skaņas dveš..