Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Gultā ar medmāsiņu
Mani aizveda kaucoši ātrie..
Bij tumsa un rudenis vēls. Birst zīles no ozolu zariem, Kur grāvī dus mašiņš tik cēls. Spīd pretī palātas gaisma Tur smaržo pēc zālēm un čurām. Nāk prātā man apjauta baisma: Es strandējis kuģis - guļu bez burām. Te parādās saule - tā māsiņa maiga: Tā mani pārtīšot,mazgāšot, kopšot. No viņas dveš smarža, kā vasara svaiga Zūd bailes, trīc sirds- par cukuru topot! Šis eņģelis sēžas uz vājnieka gultas Tās plauksta maigi pār dibenu slīd.. Triec sirdī man amori tūkstošiem bultu! Un saprātam priekšā -raibs širmis krīt. Te dzirdu es bļāvienu, nejauki skaļu! Vai tiešām kā bullis tā bauroju es ? Ir māsiņa instinktiem ļāvusi vaļu!! Sprauž dupsī man nejaukas špricītes.....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|