Un kāds no mums tālu jau klīst

Un kāds no mums tālu jau klīst –
Kur lietus spīd rāmi
Un saule iz mākoņiem līst,
Kur savērpjas viss, kas reiz gribēts,
Bet palicis nepasacīts.

Kur aizvējš ceļ smilšu pilis
Un peļu lamatās smok
Tas, kurš nav pamanījis,
Ka kaķēns jau pienu lok.

Kāds pēdējo reizi vēlas,
Lai koki debesīs aug,
Lai putna kliedzieni žēlie
Tam dvēselē neieaug.

Kas tā par vietu, par laiku,
Ja klīstam kā rēgi mēs? –
Stāv lokomotīve bez tvaika,
Skumst laime bez nelaimes.

Kas tās par domām, par vārdiem,
Ir uzdevums vienkāršs, bet grūts, –
Kurš siena kaudzi ārdīs,
Lai adata nesarūs?